Kiverci (Kivertsi)
Kiverci ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala Kivercu rajona centrs uz ziemeļaustrumiem no Luckas. Dzelzceļa mezgls.
Rakstos pirmoreiz minēta 1870. gadā Krievijas sastāvā. Apdzīvota vieta attīstījās pēc Rivnes—Koveļas dzelzceļa līnijas izbūves. Pēc Pirmā pasaules kara laikā iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Kivercus ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.
Pēc kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Kiverci bija Ukrainas PSR sastāvā.
Rakstos pirmoreiz minēta 1870. gadā Krievijas sastāvā. Apdzīvota vieta attīstījās pēc Rivnes—Koveļas dzelzceļa līnijas izbūves. Pēc Pirmā pasaules kara laikā iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā pilsētu ieņēma PSRS karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Kivercus ieņēma vācu karaspēks. Vācu okupācijas laikā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena.
Pēc kara lielākā daļa atlikušie poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Kiverci bija Ukrainas PSR sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Kiverci (Kivertsi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |